Bērniem vismīļākā atpūta ir saldā, saulainā vasara. Piecu gadu vecumā nav nozīmes, kur paiet šie trīs prieka mēneši – jūras krastā vai pie vecmāmiņas laukos. Svarīgākais ir vecāku mīlestība līdzās.
Kādu dienu mūsu stāsta varonis dzirdēja gudrus vārdus no sirmas sievietes, un tagad viņam ir visas iespējas kļūt par lielisku tēti savam dēlam.
Bērnības atpūtas laiks
Es vienmēr biju domājis, ka draudzība starp znotu un sievasmāti ir tikpat reta kā ziemeļblāzma mūsu debesīs. Parasti sievas māte tiek iedomāta kā īsts Cerbers svārkos, ar kuru vienoties nav iespējams.
Bet mans draugs Sandris redz to citādi. Viņš ļoti cienī savu sievasmāti, varbūt pat mīl. Kad es viņam pajautāju, kā viņiem izdevies atrast tik labu saprašanos, viņš padalījās ar savu stāstu. Tālāk – viņa paša vārdi.
Pēc kāzām es biju gatavs, ka sievas māte sāks rīkot visādus pigorus. Biju dzirdējis gana daudz draugu stāstu par to, cik nepatīkamas mēdz būt viņu sievasmātes. Man šķita, ka tā ir norma. Turklāt Valērija bija atraitne un pensionāre, tāpēc gaidīju, ka viņa no garlaicības sāks līst mūsu dzīvē.
Laulība pēc 50 – realitāte vecumdienās, kādi šķēršļi un grūtības sagaida
Un zināmā mērā tā arī bija. Viņa katru dienu zvanīja Laurai, un abas pa stundai pļāpāja. Bet ar to arī viss aprobežojās — citādi viņa mums mieru netraucēja.
Kad piedzima mūsu Māris, es nodomāju — nu gan sāksies lielais sievasmātes rūpju vilnis. Iedomājos, ka viņa mūs aplidos ar padomiem un gādību, kā tikai vien iespējams. Pat sāku prātot par jauna izvelkamā dīvāna iegādi, jo šķita, ka Valērija biežāk būs pie mums ciemos, palīdzēs un dalīsies pieredzē, kā jaunajiem vecākiem tikt galā ar bērnu.
Taču sievas māte atkal izrādījās citāda, nekā biju iedomājies. Viņa nopirka šūpulīti, atveda veselu kalnu autiņu un bērnu krekliņu. Un pēc tam… vienkārši pazuda no skatuves. Kad Laurai vajadzēja doties pa darīšanām, Valērija vienmēr labprāt pieskatīja mazdēlu, bet pati nekad necentās kļūt par “galveno aukli”.
Kādā reizē pārtraukumā viens kolēģis sajūsmināti stāstīja par piejūras atpūtas bāzi. Īsts paradīzes stūrītis pāriem, un cenas arī pieejamas. Es tūlīt pat metos pie sievas ar kontaktiem rokā: “Kravājam čemodānus!” Četru gadu laikā, kopš bijām vecāki, nebijām atraduši nevienu mirkli tikai sev. Un te nu beidzot iespēja pati peldēja rokās.
Kāpēc suns rūc uz saimnieku, kad to glāsta jeb signāli, kurus nevar ignorēt
Bija palicis viens jautājums – kur likt Māri. Es ierosināju: “Atstājam pie tavas mammas, lai viņa izdzīvo visu babiņas laimi.” Laura ar viltīgu smaidiņu mani nosūtīja pašam runāt ar sievasmāti.
Saruna ar sievasmāti
Nopirku kūciņu, paķēru viņas iemīļoto kafiju un devos ciemos. Viņa sagaidīja mani ar smaidu, uzlika vārīties kafiju, un mēs apsēdāmies. Es ieminējos, ka Mārim būtu labi dažas nedēļas pavadīt pie vecmāmiņas, bet mums ar Lauru — atpūsties jūras malā.
Saruna atvēra acis.
Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kas tieši notika
